Kokmateriālu siltumtehnikās īpašības

Kokmateriālu siltum tehniskās īpašības raksturo ar siltumvadīt-spējas koeficientu X, W/(m-K), t. i., ar siltuma daudzumu, kas vienā laika vienībā izplūst caur vienu virsmas vienību, ja temperatūra vienā ķermeņa biezuma vienībā samazinās par vienu grādu. Siltum vadītspējā ir atkarīga no mitruma, temperatūras, šķiedru virziena, koka sugas un blīvuma. Priedei ar mitrumu 15% un tilpum-masu 500 kg/m3 siltumvadītspējas koeficients λ=0,05 - 0,33 W/(m.K).

Materiāla termisko izplešanos raksturo izmēru palielināšanās sa¬silstot. Salīdzinājumā ar citiem būvmateriāliem koksnes izmēru palielināšanās ir niecīga. Ja temperatūra izmainās par 1 °C, koka elementa relatīvais pagarinājums šķiedru virzienā ir (3 - 6) • 10-6, bet šķērsvirzienā - (35 ... 50) • 10-6. Tādējādi koka būvēs un pārsegumos nav nepieciešamas temperatūras šuves un līdz ar to samazinās objekta izmaksas.

 Koksnes tilpummasa un blīvums.

 Nosakot koksnes tilpummasu, koka parauga masu attiecina pret visu parauga tilpumu, bet, nosakot koksnes blīvumu, — attiecina pret skeleta tilpumu (atskaitot visus dobumus). Koksnes blīvums ir lielāks nekā 1, turklāt dažādām koku sugām tas daudz neatšķiras un aprēķinos pieņem 1,55. Svaigam, tikko cirstam vai slapjam kokam tilpummasu pieņem 850 kg/m3, izņemot cietos lapu kokus, kuriem tilpummasu pieņem 1000 kg/m3. No diviem kokiem ar vienādu mitrumu kokam ar lielāku tilpummasu ir lielāka stiprība. Mitrumam pieaugot, koka stiprība samazinās.  


Avots: "Koka konstrukcijas" J.Ulpe; L.Kupce 1991