Koksnei žūstot no vismitrākā stāvokļa līdz šķiedru piesātināšanas punktam, detaļas izmēri nemainās, jo iztvaiko tikai brīvais ūdens. Turpinot koksnes žāvēšanu, sākas rukums — detaļas lineārie izmēri un tātad arī tilpums samazinās. Koka parauga lineāro izmēru un tilpuma maiņa, tam sarūkot vai briestot, noris proporcionāli mitruma maiņai (0...30% robežās), bet sakarā ar neviendabīgo uzbūvi rukums un briešana dažādos virzienos ir atšķirīgi.
Baltijas valstīs augošu koku sugām vidējais rukums, koksnei izžūstot no 30 līdz 10% mitrumam, šķiedru virzienā ir 0,10%, radiālā virzienā — 3... 5% un tangenciālā virzienā — 6... 12% no sākotnējā izmēra.
Koksnes rukums
celtniecībā ir ļoti nepatīkama parādība, jo koka konstrukciju elementu savienojumu vietās, grīdās, durvīs un citur rodas spraugas, savienojumi zaudē savu blīvumu. Briešanas gadījumā var tikt traucēta normāla koka konstrukciju ekspluatācija. Tādēļ būtu ideāli, ja koksnei
būvēšanas laikā būtu tāds pats mitrums, kāds tai paredzams ekspluatācijas laikā.
Koksnes žāvēšana.
Dabiskās žāvēšanas sezonā koksnei jāžūst tik dienu, cik milimetru biezs ir materiāls. Mūsdienu celtniecības apstākļos ir nepieciešama koksnes mākslīgā žāvēšana kamerās, petrolatuma vannās, ar augstfrekvences strāvu vai ar pārkarsētu tvaiku (Latvijas ZA ieteikums).
Aptuvens žāvēšanas ilgums uz 1 centimetru koksnes biezuma kamerās ir 1 diennakts, petrolatuma vannās — 1,5 stundas, iedarbojoties ar augstfrekvences strāvu, — 1 stunda.
Koksnes ķīmiskā stabilitāte.
Koksnes galvenais komponents — celuloze — ir ļoti stabila pret daudzu ķīmisko vielu iedarbību. To nevar izšķīdināt ūdenī, acetonā, ēterī, spirtā. Celuloze šķīst tikai vara oksīda šķīdumā, amonjakā un stiprā cinka hlorīda šķīdumā. Uz celulozi graujoši iedarbojas slāpekļa oksīdi.
Lignīns nav tik stabils. Tas labi šķīst sērskābē, tādēļ koksni. nedrīkst lietot vietās, kur izdalās daudz sēra gāzu. Lai pasargātu koka konstrukcijas no kaitīgo gāzu iedarbības, vispirms jāpastiprina vēdināšana, jāsamazina gaisa mitrums un temperatūra. Koksnes virsma jāapstrādā ar dažādiem
apdares materiāliem, formaldehīdsveķiem un parafīnu. Dažās ķīmiski agresīvās vidēs koka konstrukciju izmantošana ir izdevīgāka nekā dzelzsbetona vai metāla konstrukciju lietošana. Tā, piemēram, kālija sāļu noliktavās metāla konstrukcijas sairst triju gadu laikā, turpretī koka konstrukcijas var kalpot 50... 70 gadu bez kapitālremonta.
Avots: "Koka konstrukcijas" J.Ulpe; L.Kupce 1991
Sienu, grīdu un jumtu būvniecībā populārās orientētās kokskaidu
plātnes – OSB plāksnes. 
Kur un kā tiek izmatots OSB skatieties >>> Pinterest.com/OSB-plāksnes 