Koksnes rukums celtniecībā ir ļoti nepatīkama parādība, jo koka konstrukciju elementu savienojumu vietās, grīdās, durvīs un citur rodas spraugas, savienojumi zaudē savu blīvumu. Briešanas gadījumā var tikt traucēta normāla koka konstrukciju ekspluatācija. Tādēļ būtu ideāli, ja koksnei būvēšanas laikā būtu tāds pats mitrums, kāds tai paredzams ekspluatācijas laikā.
Koksnes žāvēšana.
Dabiskās žāvēšanas sezonā koksnei jāžūst tik dienu, cik milimetru biezs ir materiāls. Mūsdienu celtniecības apstākļos ir nepieciešama koksnes mākslīgā žāvēšana kamerās, petrolatuma vannās, ar augstfrekvences strāvu vai ar pārkarsētu tvaiku (Latvijas ZA ieteikums). Aptuvens žāvēšanas ilgums uz 1 centimetru koksnes biezuma kamerās ir 1 diennakts, petrolatuma vannās — 1,5 stundas, iedarbojoties ar augstfrekvences strāvu, — 1 stunda.
Koksnes ķīmiskā stabilitāte.
Koksnes galvenais komponents — celuloze — ir ļoti stabila pret daudzu ķīmisko vielu iedarbību. To nevar izšķīdināt ūdenī, acetonā, ēterī, spirtā. Celuloze šķīst tikai vara oksīda šķīdumā, amonjakā un stiprā cinka hlorīda šķīdumā. Uz celulozi graujoši iedarbojas slāpekļa oksīdi.
Lignīns nav tik stabils. Tas labi šķīst sērskābē, tādēļ koksni. nedrīkst lietot vietās, kur izdalās daudz sēra gāzu. Lai pasargātu koka konstrukcijas no kaitīgo gāzu iedarbības, vispirms jāpastiprina vēdināšana, jāsamazina gaisa mitrums un temperatūra. Koksnes virsma jāapstrādā ar dažādiem apdares materiāliem, formaldehīdsveķiem un parafīnu. Dažās ķīmiski agresīvās vidēs koka konstrukciju izmantošana ir izdevīgāka nekā dzelzsbetona vai metāla konstrukciju lietošana. Tā, piemēram, kālija sāļu noliktavās metāla konstrukcijas sairst triju gadu laikā, turpretī koka konstrukcijas var kalpot 50... 70 gadu bez kapitālremonta.
Avots: "Koka konstrukcijas" J.Ulpe; L.Kupce 1991
