Koksnes ūdensuzsūce ir ūdenī iegremdētas koksnes spēja uzsūkt sevī ūdeni, palielinoties galvenokārt brīvā ūdens daudzumam. Ūdens-uzsūkšanas dziļums vienā diennaktī priedei aplievā caur šķērsgriezumu šķiedru virzienā ir 15 mm, bet šķiedru šķērsvirzienā — tikai 1 mm. Koksnes higroskopiskumu raksturo tās spēja uzsūkt mitrumu, kas atrodas gaisā ūdens tvaika veidā. Atkarībā no apkārtējā gaisa mitruma un temperatūras, palielinās vai samazinās arī koksnes mitrums. Ikvienai gaisa relatīvā mitruma un temperatūras kombinācijai atbilst noteikts higroskopiskais mitrums — saistītā ūdens daudzums koksnē. Šādu mitrumu sauc par līdzsvara mitrumu.
Lai koksne izkalstu līdz gaissausam (15%) stāvoklim vasarā +20 °C temperatūrā, gaisa mitrumam jābūt mazākam par 78%. Vieglāk iztvaiko brīvais ūdens, grūtāk — saistītais ūdens. Saistītais ūdens atrodas šūnu apvalkos un tā daudzums attiecībā pret absolūti sausas koksnes masu sastāda 30%. Higroskopiskais mitrums ir atkarīgs no gaisa mitruma un apkārtējās vides temperatūras, bet tas nekad nepārsniedz 30%. Šo lielumu sauc par šķiedru piesātinājuma punktu. Koksnes mitrumam palielinoties, pasliktinās tās mehāniskās īpašības, pieaug elektrovadītspēja un palielinās elementa izmēri. Kad koksnes mitrums sasniedz šķiedru piesātināšanas punktu, tās mehāniskās īpašības vairs tālāk nepasliktinās, bet briešana un elektrovadītspēja sasniedz maksimālās vērtības un tālāk nepieaug.
KOKSNES RUKUMS UN BRIEŠANA LASI ŠEIT
Avots: "Koka konstrukcijas" J.Ulpe; L.Kupce 1991
